Artikulācija
Septiņas zīmes uz tām pašām četrām skaņām, visas var noklausīties: četras reizes tā pati skaņa, un mainās tikai garums un sākšanas veids — dala paliek tur, kur tā ir.
Artikulācija pasaka, kā skaņa tiek sākta un cik ilgi tā tiek turēta. Tā nemaina ne to, kad skaņa nāk, ne to, kura tā ir: četras ceturtdaļnotis katrā šīs lappuses attēlā stāv vienā un tajā pašā vietā, un četras reizes tā ir tā pati skaņa. Mainās skanošais garums ierakstītās vērtības iekšienē un sākšanas spēks. Vispirms stāv variants bez zīmes — tas ir mērs, pret kuru dzirdams viss pārējais.
Bez zīmes
Četras reizes tā pati skaņa, virs tās nekā. Katra skaņa beidzas tieši pirms nākamās — šī sīkā sprauga pieder parastai spēlei un vēl nav stakato. Pret šo variantu mēra visu pārējo.
Staccato
Punkts virs nots galviņas vai zem tās: skaņa skan aptuveni uz pusi īsāk, nekā rakstīts, un atlikusī vērtības daļa ir klusums. Tā ir vispār visbiežākā artikulācijas zīme un tā nekad nenozīmē citu tempu — tikai īsāku noti.
Stakatissimo
Mazais ķīlis, aizpildīts smails gals punkta vietā: tik īsi, cik instruments atļauj, aptuveni ceturtā daļa no rakstītās vērtības. Vecos izdevumos ķīlis bieži stāv tur, kur domāts vienkāršs stakato — pirms 1800. gada abas zīmes nav tīri nodalītas.
Portato
Svītriņa un punkts kopā virs vienas nots: nests un tomēr atdalīts. Skaņa tiek turēta gandrīz pilnībā un pēc tam skaidri pabeigta — vidusceļš, ko franči sauc par louré. Stīgu instrumentā lociņš pie tam paliek uz stīgas.
Tenuto
Horizontālā svītriņa: skaņa tiek turēta visu savu vērtību, līdz pēdējam mirklim, un bieži saņem arī nedaudz svara. Punkta pretstats — un vienīgais gadījums šajā lappusē, kurā nekas netiek atņemts.
Akcents
Guļošais ķīlis: skaņa tiek sākta spēcīgāk nekā kaimiņu skaņas, bet saglabā tieši rakstīto garumu. Uzsvars ir sākumā, nevis ilgumā; pēc grūdiena skaņa atgriežas savā ierastajā spēkā.
Marcato
Stāvošais smailais gals: spēcīgāks par akcentu un turklāt īsāks — atzīmēts, ass, ar uzsvaru atdalīts. Atšķirību rada abu summa: markato bez īsuma skan tikai skaļi, bez asuma — tikai uzsvērti.
Legato un loks
Loks pār vairākām notīm: tās bez pārtraukuma pāriet viena otrā, katra skaņa ilgst līdz nākamās ienākšanai. Zem loka tiek sākta tikai pirmā skaņa; stīgu instrumentos tas nozīmē vienu lociņa vilkumu visām, pūšaminstrumentos vienu mēles sitienu sākumā.
Ko zīme patiesībā maina
Punkts virs nots skaņu saīsina, nevis paātrina. Nākamā skaņa tik un tā nāk uz savas daļas — tas, kas paliek starp tām, ir klusums. Kas tā vietā spēlē tālāk agrāk, nav nospēlējis stakato, bet mainījis tempu. Tieši to šeit dara dzirdamu klausīšanās poga: sākumi visos astoņos attēlos ir vienādi.
Cik īss ir stakato, atkarīgs no tempa un no instrumenta. Vijolē tas rodas, paceļot lociņu, klavierēs — atlaižot taustiņu, pūšaminstrumentos — no mēles. Viena zīme, trīs dažādas kustības. Neviens izdevums nedod skaitli, jo tāda nav: zīme saka īsāk, nekā rakstīts, un pārējais ir gaumes un vingrināšanās lieta.
Divi loki, kas nav artikulācija
Legato loks izskatās tieši tāpat kā Līga, un šie divi tiek nepārtraukti sajaukti: pagarinājuma loks savieno divas vienāda augstuma notis vienā garākā skaņā, savukārt frāzējuma loks stiepjas pār dažādām skaņām un saka tikai to, ka tās bez pārtraukuma pāriet viena otrā. Divas vienādas notis zem loka tātad vienmēr ir saistītas. Un Fermāta nemaz nav artikulācijas, bet laika jautājums: tā aptur ierakstīto vērtību tik ilgi, cik atskaņotājs vēlas.
Nošu zīmes · Dinamika · Melismas · Mūzikas termini
Anotona to izdara tavā vietā
Nofotografē notis vai nospēlē melodiju — Anotona atpazīst tonalitāti, pieraksta notis un pārceļ tās uz jebkuru citu. Bez maksas.
Apskati AnotonuKatra skaņa šajā lapā ir aprēķināta, nevis norakstīta.