Fūga — temats, kas pārvēršas un tomēr paliek pats par sevi
Seši pārvērtumi klausīšanai. Pa kreisi vienmēr tas pats temats, pa labi tā pārvērtums — un ekspozīcija ar diviem ienākumiem.
Fūgai ir viens vienīgs temats, un no tā izaug visa skaņdarba būve. Vispirms tas parādās viens pats, tad to pārņem nākamā balss, kamēr pirmā turpina ceļu — un pa ceļam to apgriež, lasa no beigām, izstiepj un saspiež. Tas paliek atpazīstams, kaut arī gandrīz neviens ienākums neskan kā iepriekšējais.
Nekas no tā nav noskaņojuma, bet gan rēķina jautājums. Katru pārvērtumu var pateikt ar skaitli: atbilde atrodas septiņus pustoņus augstāk, inversija apgriež katru intervālu, vēzis lasa skaņas no beigām, palielinājums divkāršo katru ilgumu. Tieši tāpēc šajā lappusē netiek apgalvots nekas, kas nebūtu no jauna pārskaitīts no skanējuma.
Šeit blakus stāv seši pāri. Pa kreisi vienmēr tas pats temats, pa labi pārvērtums. Abus pierakstus var noklausīties — inversijā uzreiz dzirdams, ka melodija saglabā savu veidolu un tomēr iet uz otru pusi.
Atbilde
Otrā balss atnes to pašu tematu, katra skaņa septiņus pustoņus augstāk. Attālumi starp skaņām pie tam nemainās — tas ir pārbaudes akmens: pārlikšana, kas maina kaut vienu intervālu, nav pārlikšana. Dzirdama tā pati melodija citā vietā, un tieši no tā dzīvo katras fūgas sākums.
Inversija
Katrs intervāls iet uz otru pusi: tur, kur temats kāpj par soli, inversija krīt par to pašu soli. Pirmā skaņa paliek savā vietā, viss pārējais salokās ap to. Melodijas veidols paliek atpazīstams, virziens ir samainīts — šeit spogulis iet pustoni pa pustonim, un tāpēc nošu attēlā stāv zīmes, kādu tematā nav.
Vēzis
Skaņu rinda, lasīta no beigām uz sākumu: pēdējā kļūst par pirmo. Tas ir pārvērtums, ko visgrūtāk sadzirdēt, jo veidols mainās pilnībā, kamēr katra atsevišķā skaņa paliek tā pati. Uz papīra to redz uzreiz; ausij vajadzīga pieredze.
Palielinājums
Tā pati skaņu rinda, bet katrs ilgums divkāršots: astotdaļas kļūst par ceturtdaļām, un tematam vajag divus taktus viena vietā. Fūgā palielinājums parasti stāv tuvāk beigām, kad tematam vēlreiz jāparādās lielā veidolā, kamēr pārējās balsis turpina sākotnējā tempā.
Samazinājums
Pretējais virziens: katrs ilgums uz pusi, astotdaļas kļūst par sešpadsmitdaļām. Temats skrien divreiz ātrāk un ietilpst pusē takta. Kopā ar palielinājumu tas ļauj dzirdēt to pašu tematu divos ātrumos vienlaikus.
Strets
Otrais ienākums negaida, kamēr beigsies pirmais, bet nāk šeit jau pēc divām astotdaļām. Temats pārklājas pats ar sevi — un to mēra pēc ienākšanas laikiem: kamēr atstarpe ir īsāka par tematu, tas ir strets. Tuvojoties fūgas beigām, ienākumi bieži spiežas arvien ciešāk, un skaņdarbs tā savelkas kopā.
Ekspozīcija: temats un atbilde
Augšā temats sākas viens pats. Taktu vēlāk apakšā ienāk atbilde, oktavu zem reālās pārlikšanas — un augšējā balss spēlē tālāk, nevis apklust. Šī pretbalss ir temata kontrapunkts: tai jāder atbildei un nedrīkst atņemt tai uzmanību. Beigās abas balsis atdusas uz tās pašas skaņas divu oktavu attālumā.
Kas notiek ar tematu
Atbilde ir otrā balss: tas pats temats, katra skaņa septiņus pustoņus augstāk. Attālumi starp skaņām pie tam paliek tie paši, skaņu pa skaņai — to var pārskaitīt skanējumā. Tā izskatās reāla atbilde. Ja temats sākas ar kvintas lēcienu, vecie meistari to sašaurina līdz kvartai, lai atbilde paliktu tonalitātē; tad to sauc par tonālu. Šīs lappuses temats sākas ar sekundas soli, un tam šāds labojums nav vajadzīgs.
Inversija apgriež katru intervālu: solis uz augšu kļūst par to pašu soli uz leju. Pirmā skaņa paliek tur, kur bija, viss pārējais salokās ap to. Vēzis lasa skaņu rindu no beigām — pēdējā skaņa kļūst par pirmo. Abi pārvērtumi maina tikai augstumus, nevis ilgumus.
Palielinājums un samazinājums dara pretējo: skaņas paliek, katrs ilgums tiek divkāršots vai sapuse īsināts. Palielinājumā temats aizņem divus taktus viena vietā. Strets beidzot ļauj otrajam ienākumam sākties, pirms pirmais ir beidzies — temats pārklājas pats ar sevi, un jo vēlāk tas fūgā notiek, jo ciešāk ienākumi sabīdās kopā.
Kas stāv blakus
Kā divas balsis tiek vestas kopā: Kontrapunkts. Kā sauc attālumus starp divām skaņām: Intervāli. Kā noslēdzas frāze: Kadences.
Anotona to izdara tavā vietā
Nofotografē notis vai nospēlē melodiju — Anotona atpazīst tonalitāti, pieraksta notis un pārceļ tās uz jebkuru citu. Bez maksas.
Apskati AnotonuKatra skaņa šajā lapā ir aprēķināta, nevis norakstīta.