Kadences

Kadence I–IV–V–I un harmonijas četras nobeiguma formulas, katra rakstīta četrās balsīs un klausāma: kā teikums beidzas, paliek atvērts vai maldina ausi.

Kadence ir akordu pagrieziens, ar kuru beidzas muzikāls teikums — vai tieši pretēji, nebeidzas: ir nobeigumi, kas skan kā punkts, ir tādi, kas skan kā komats, un ir tādi, kas ar nolūku ved pa nepareizu ceļu. Visi piemēri ir C mažorā (pēdējais A minorā), četrās balsīs, lai dzirdētu, ko balsis dara.

Pilnā kadence

I–IV–V–I · C – F – G – C · T–S–D–T

Tonika, subdominante, dominante, tonika — pamatformula, kas nostiprina tonalitāti. Trīs galvenie trīsskaņi kopā satur visas septiņas gammas skaņas.

Autentiskā kadence (pilnīgā)

V–I · G – C · D–T

No dominantes uz toniku: nobeigums, kas skan kā punkts. Par pilnīgu to sauc tad, kad abi akordi ir pamatstāvoklī un melodija beidzas uz pamatskaņas.

Plagālā kadence

IV–I · F – C · S–T

No subdominantes uz toniku: tas »āmen« korāļu beigās. Maigāka nekā autentiskā kadence, jo neviena ievadskaņa nevelk uz pamatskaņu.

Puskadence

I–V · C – G · T–D

Beidzas uz dominantes: komats, nevis punkts. Teikums paliek atvērts, un turpinājums tiek gaidīts.

Maldinošā kadence

V–vi · G – Am · D–Tp

Dominante atrisinās nevis tonikā, bet paralēlajā minorā: auss gaida C mažoru un saņem A minoru. Tā teikumu pagarina.

Frīģiskā puskadence (A minorā)

iv⁶–V · Dm/F – E · s–D

Minorā: subdominante pirmajā apvērsumā nolaižas pustoni uz dominanti. Šis solis basā skan frīģiski — baroks un flamenko.

Pēc kā tās pazīt

Ieklausieties pēdējā akordā. Tonika beigās: autentiskā kadence (no dominantes) vai plagālā kadence (no subdominantes). Dominante beigās: puskadence. Dominante, kas neiet uz toniku: maldinošā kadence.

Akordu secības · Andalūzijas kadence · Tonalitātes · Visi akordi

Anotona to izdara tavā vietā

Nofotografē notis vai nospēlē melodiju — Anotona atpazīst tonalitāti, pieraksta notis un pārceļ tās uz jebkuru citu. Bez maksas.

Apskati Anotonu

Katra skaņa šajā lapā ir aprēķināta, nevis norakstīta.