Daudzbalsība — viena melodija, piecas faktūras
Piecas faktūras klausīšanai. Visu piecu augšā stāv tā pati melodija; tikai tas, kas guļ zem tās, padara to par vienbalsību, homofoniju vai polifoniju.
Cik balsu skan, vēl nepasaka, kā skaņdarbs ir uzbūvēts. Divas balsis var iet pa vienu ceļu, turēt viena otru vai katra iet savu — un to izdzird uzreiz, nezinot nevienu īpašu vārdu.
Tāpēc šajā lappusē tā pati melodija stāv piecas reizes. Visos piecos attēlos tā ir skaņu pa skaņai tā pati, no skanējuma pārskaitīta. Tas, kas mainās, vienmēr ir apakšā: nekas, otra balss, kas iet ar to pašu soli, divi izturēti akordi, patstāvīga balss vai tā pati melodija vēlreiz vienkāršākā veidolā.
Vecie nosaukumi neapraksta neko citu. Kas piecus attēlus noklausīsies citu pēc cita, tam nosaukumi pēc tam būs vajadzīgi vienīgi meklēšanai.
Vienbalsība
Melodija viena pati. Nevienā mirklī neskan vairāk par vienu skaņu — tieši uz tā, un ne uz kā cita, balstās nosaukums. Vai to dzied viens cilvēks vai simts unisonā, nemaina neko; tikai skaņa, kas vienlaikus skan citā augstumā, padara rakstību daudzbalsīgu.
Homofonija
Otra balss iet ar to pašu soli: katrs iestājums nes abas balsis, neviena negaida otru. Tā ir rakstīts korālis un tā skan koris, kas dzied akordus. Melodija augšā ir dzirdama tāpēc, ka guļ augstāk, nevis tāpēc, ka kustētos citādi.
Melodija ar pavadījumu
Zem melodijas guļ akordi, kas mainās reti. Tāpēc dažās vietās skan četras skaņas kopā, bet starp tām tikai melodija. Tā ir gandrīz katras ar ģitāru vai klavierēm dziedamas dziesmas rakstība: viena balss ved, pārējās nes harmoniju.
Polifoniska faktūra
Otra balss sāk vēlāk un tad iet savu ceļu — cits ritms, cits virziens, pašas nobeigums. Lūk, ko nozīmē polifonisks: nevis daudz skaņu, bet vairākas balsis, un katrai ir kas sakāms. Tā stingrākais gadījums ir fūga.
Heterofonija
Abas balsis spēlē to pašu melodiju, apakšējā vienkāršāk — tā ņem katru otro skaņu, bet pārējo atstāj. Tāpēc katra skaņa zem melodijas pieder tai pašai augstuma klasei kā skaņa virs tās, un šajā rakstībā tas ir pārbaudes akmens. Japānā, Indonēzijā un arābu mūzikā tas ir ierasts gadījums.
Piecas faktūras ar vienu skatienu
Katra rinda nosauc to, ko skanējumā var saskaitīt: cik skaņu skan vienlaikus un pēc kā faktūru pazīst. Skaitļi nāk no šīs lappuses attēliem, tie ir izmērīti, nevis nojausti.
| Faktūra | Skaņas vienlaikus | Pēc kā pazīst |
|---|---|---|
| Vienbalsība | 1 | Nekad divas skaņas vienlaikus |
| Homofonija | 2 | Katrs iestājums nes abas balsis |
| Melodija ar pavadījumu | līdz 4 | Pavadījums skan tikai divreiz |
| Polifoniska faktūra | 2 | Otra balss sāk vēlāk |
| Heterofonija | 2 | Apakšā skan tā pati skaņa kā augšā |
Kas atšķir faktūras
Vienbalsīgā rakstībā nekad neskan vairāk par vienu skaņu. Tā ir vienbalsība — dziesma bez pavadījuma, gregoriskais dziedājums, bērnu dziesma, ko dzied vesela klase. Pat simts dziedātāju unisonā paliek vienbalsīgi.
Kad divas balsis kustas vienā ritmā, rodas akordu rakstība: katrs iestājums nes abas balsis kopā. Tā ir homofonija šaurākā nozīmē, korāļa rakstība. Ja turpretī melodija plūst pāri akordiem, kas mainās reti, runā par melodiju ar pavadījumu — gandrīz katras ar ģitāru vai klavierēm dziedamas dziesmas rakstību.
Kad balsis iet savus ceļus, tas ir, iestājas dažādos brīžos un katra tur savu ritmu, rakstība ir polifoniska. Visbeidzot heterofonija ir gadījums, ko Eiropas mācību grāmatas ilgi nepamanīja: divas balsis spēlē to pašu melodiju, viena vienkāršāk par otru. Japānas, Indonēzijas un arābu pasaules mūzikā tas ir ierasts gadījums.
Kas stāv blakus
Kā divas balsis ved kopā: Kontrapunkts. Kas iznāk, kad temats ceļo no balss uz balsi: Fūga. Kā sauc attālumus starp divām skaņām: Intervāli.
Anotona to izdara tavā vietā
Nofotografē notis vai nospēlē melodiju — Anotona atpazīst tonalitāti, pieraksta notis un pārceļ tās uz jebkuru citu. Bez maksas.
Apskati AnotonuKatra skaņa šajā lapā ir aprēķināta, nevis norakstīta.