Ģitāras skaņojumi
Desmit ģitāras skaņojumi, katrs ar savām sešām stīgām, attālumu līdz standarta skaņojumam un klausāms: kura stīga uz kurieni un kas ar to mainās.
Skaņojums pasaka, līdz kurai skaņai tiek nospriegota katra no sešām stīgām. Standarta skaņojums ir tas, kuram uzrakstīts gandrīz viss; pārējie deviņi šeit maina vienu stīgu vai visas reizē — un līdz ar tām arī to, kuri satvērieni kļūst viegli un kuri grūti. Katrs skaņojums pierakstīts kā sešu brīvo stīgu akords, un to var noklausīties.
Standarta skaņojums
E A D G B E — skaņojums, no kura iziet akordu shēmas, tabulatūras un mācību grāmatas. Attālumi ir četras kvartas ar vienu lielo terci vidū (starp trešo un otro stīgu); tieši šī vienīgā nevienmērība padara ierastos satvērienus spēlējamus.
| Stīga | Skaņa | Pustoņi pret standartu |
|---|---|---|
| 6 | E | Nemainās |
| 5 | A | Nemainās |
| 4 | D | Nemainās |
| 3 | G | Nemainās |
| 2 | B | Nemainās |
| 1 | E | Nemainās |
Drop D
D A D G B E — nolaižas tikai zemākā stīga, par veselu toni. Tā zem akorda nonāk kvinta, un viens pirksts pār trim zemajām stīgām dod power akordu. Visbiežākā atkāpe rokā un metālā, jo viss pārējais paliek kā bijis.
| Stīga | Skaņa | Pustoņi pret standartu |
|---|---|---|
| 6 | D | −2 |
| 5 | A | Nemainās |
| 4 | D | Nemainās |
| 3 | G | Nemainās |
| 2 | B | Nemainās |
| 1 | E | Nemainās |
Pustoni zemāk
Eb Ab Db Gb Bb Eb — visas sešas stīgas pustoni zemāk. Satvērieni paliek tie paši, un viss skan pustoni zemāk: dziedātājiem, kuriem dziesma ir par augstu, un mazliet mīkstākam skanējumam.
| Stīga | Skaņa | Pustoņi pret standartu |
|---|---|---|
| 6 | Eb | −1 |
| 5 | Ab | −1 |
| 4 | Db | −1 |
| 3 | Gb | −1 |
| 2 | Bb | −1 |
| 1 | Eb | −1 |
Veselu toni zemāk
D G C F A D — visas sešas stīgas veselu toni zemāk. Tā pati rēķināšana kā ar pustoni, tikai tālāk, un stīgas kļūst jūtami vaļīgākas. Kas bieži spēlē tā, ņem resnākas stīgas.
| Stīga | Skaņa | Pustoņi pret standartu |
|---|---|---|
| 6 | D | −2 |
| 5 | G | −2 |
| 4 | C | −2 |
| 3 | F | −2 |
| 2 | A | −2 |
| 1 | D | −2 |
Drop C
C G C F A D — vispirms viss par veselu toni zemāk, tad zemākā stīga vēl par veselu toni. Drop D power akordu satvēriens joprojām der, un skaņa nolaižas krietni zemāk.
| Stīga | Skaņa | Pustoņi pret standartu |
|---|---|---|
| 6 | C | −4 |
| 5 | G | −2 |
| 4 | C | −2 |
| 3 | F | −2 |
| 2 | A | −2 |
| 1 | D | −2 |
DADGAD
Brīvās stīgas: Dsus4
D A D G A D — brīvās stīgas dod Dsus4, akordu bez terces, kas neskan ne mažorīgi, ne minorīgi. Tāpēc tas der dūdu melodijām un visam modālajam; ķeltu mūzikā DADGAD ir likums.
| Stīga | Skaņa | Pustoņi pret standartu |
|---|---|---|
| 6 | D | −2 |
| 5 | A | Nemainās |
| 4 | D | Nemainās |
| 3 | G | Nemainās |
| 2 | A | −2 |
| 1 | D | −2 |
Open G
Brīvās stīgas: G mažora
D G D G B D — aizskarts brīvi, tas ir G mažora. Slaidera blūza skaņojums un, bez zemākās stīgas, Keita Ričardsa skaņojums. Viens pirksts šķērsām uz piektā bunda dod subdominantes akordu, uz septītā — dominantes.
| Stīga | Skaņa | Pustoņi pret standartu |
|---|---|---|
| 6 | D | −2 |
| 5 | G | −2 |
| 4 | D | Nemainās |
| 3 | G | Nemainās |
| 2 | B | Nemainās |
| 1 | D | −2 |
Open D
Brīvās stīgas: D mažora
D A D F# A D — aizskarts brīvi, tas ir D mažora, ko bieži sauc par »Vestapol«. Pilnīgāks nekā Open G, jo zemākā stīga nes pamatskaņu; daudzu veco blūza un slaidera ierakstu skaņojums.
| Stīga | Skaņa | Pustoņi pret standartu |
|---|---|---|
| 6 | D | −2 |
| 5 | A | Nemainās |
| 4 | D | Nemainās |
| 3 | F# | −1 |
| 2 | A | −2 |
| 1 | D | −2 |
Open E
Brīvās stīgas: E mažora
E B E G# B E — tie paši attālumi kā Open D, veselu toni augstāk: brīvi tas ir E mažora. Tam trīs stīgas jāpievelk uz augšu, kas tās vairāk noslogo — daudzi tāpēc izvēlas Open D ar kapodastru uz otrā bunda.
| Stīga | Skaņa | Pustoņi pret standartu |
|---|---|---|
| 6 | E | Nemainās |
| 5 | B | +2 |
| 4 | E | +2 |
| 3 | G# | +1 |
| 2 | B | Nemainās |
| 1 | E | Nemainās |
Open C
Brīvās stīgas: C mažora
C G C G C E — brīvi tas ir C mažora, ar pamatskaņu uz trim stīgām. Zemākā stīga nokrīt par diviem veseliem toņiem un kļūst ļoti vaļīga, toties skaņojums skan plaši un orķestrāli.
| Stīga | Skaņa | Pustoņi pret standartu |
|---|---|---|
| 6 | C | −4 |
| 5 | G | −2 |
| 4 | C | −2 |
| 3 | G | Nemainās |
| 2 | C | +1 |
| 1 | E | Nemainās |
Kā pārskaņot
Vienmēr no zemākās stīgas uz augšu un vienmēr pie vajadzīgās skaņas no apakšas: no augšas atlaista stīga turpina slīdēt. Uz skaņotāja ieslēdziet hromatisko režīmu, citādi tas meklē standarta skaņojuma stīgas. Pārskaņošana maina spriegumu uz kakla, un jau noskaņotās stīgas pakustas līdzi — izejiet apli divreiz.
Kas ir atvērts skaņojums
Atvērtā skaņojumā sešas brīvās stīgas kopā veido akordu — pietiek tās aizskart, neko nespiežot. Viens pirksts šķērsām pār visām stīgām tad dod nākamo akordu, un tieši no tā dzīvo spēle ar slaideri. Cena: ierastie satvērieni vairs neder.
Anotona to izdara tavā vietā
Nofotografē notis vai nospēlē melodiju — Anotona atpazīst tonalitāti, pieraksta notis un pārceļ tās uz jebkuru citu. Bez maksas.
Apskati AnotonuKatra skaņa šajā lapā ir aprēķināta, nevis norakstīta.