Enharmoniskā maiņa
Piecu pāru klausīšanās: viens un tas pats taustiņš divreiz, divi dažādi nošu attēli. Skanējums ir tas pats, pieraksts nav.
Starp C un D uz klavierēm atrodas tieši viens melns taustiņš. Pierakstīts tas ir divas lietas: paaugstināts C vai pazemināts D. Abi pieraksti skan vienādi — tos sauc par enharmoniski mainītiem.
Šajā lapā katrs pāris stāv divreiz blakus. Kas noklausās abus attēlus, dzird vienu un to pašu skaņu; kas tos apskata, redz divas dažādas notis: galviņa sēž vienu pakāpi augstāk vai zemāk, un tās priekšā stāv cita zīme. Tieši šī atšķirība šeit ir pārmērīta — augstums no skanējuma, galviņas vieta un zīme no iespiestā attēla.
Pieraksts nav gaumes jautājums. Tas pasaka, no kurienes skaņa nāk un kurp tā dodas: tonkārtā ar diēziem to sauc tā, tonkārtā ar bemoliem citādi, bet akordu virknē tā iegūst vārdu pēc savas lomas. Kas izvēlas nepareizu pierakstu, gan spēlē pareizi, taču pieraksta kaut ko citu, nekā domāja.
Melnais taustiņš
Visbiežākais un vienkāršākais gadījums: taustiņam starp divām pamatskaņām nav savas burta, tāpēc tas aizņemas to no kaimiņiem — reizi no apakšas ar paaugstinājumu, reizi no augšas ar pazeminājumu. Attēlā nots galviņa pārlec vienu pakāpi, bet zīme maina virzienu.
Diēzs uz balta taustiņa
Starp E un F nav melna taustiņa, attālums jau ir pustonis. Paaugstināts E tāpēc nonāk uz taustiņa, kuru tāpat sauc par F. Tas izskatās lieks un nav: gammā, kurai vajadzīgs E, tur stāv paaugstinātais E — citādi viens burts nāktu divreiz, bet cits nemaz.
Pāri oktāvas robežai
Tas pats oktāvas augšmalā: no B līdz C ir pustonis, tāpēc paaugstinātais B krīt uz augstāk esošā C. Šeit galviņa ne tikai pārvietojas par pakāpi, tā maina oktāvu — skanējumā no tā nav manāms nekas, attēlā viss.
Bemols uz balta taustiņa
Un pretējā virzienā: pazemināts C krīt uz zemāk esošā taustiņa. Galviņa tad stāv par pakāpi augstāk nekā tās vienādi skanošais kaimiņš, un priekšā stāv bemols. Šādi pieraksti ir reti, taču tie nav kļūda — tie parādās tur, kur tonkārta tos prasa.
Dubultdiēzs
Divi paaugstinājumi reizē paceļ skaņu par veselu pakāpi: galviņa paliek savā pakāpē, bet nospiests tiek kaimiņa taustiņš. Dubultdiēzs izskatās kā mazs slīps krusts un stāv gandrīz tikai tur, kur diēziem pilnai gammai jāsaglabā savi burti kārtībā.
Divas tonkārtas, tie paši taustiņi
Kas attiecas uz vienu skaņu, attiecas uz veselu tonkārtu. Fis mažors un Ges mažors spiež taustiņu pēc taustiņa to pašu — tie skan nevis līdzīgi, bet vienādi. Nošu attēlā viens stāv ar sešiem diēziem, otrs ar sešiem bemoliem.
Kuru ņemt, izšķir tas, kas stāv apkārt: skaņdarbs, kas nāk no E mažora, raksta diēzus arī tālāk; tas, kas dodas uz Des mažoru, raksta bemolus. Abas reizes skan vienādi, un abas reizes tikai viens no pierakstiem ir pats par sevi saprotams.
Kas stāv blakus
Kuras zīmes skaņu paaugstina un pazemina un cik ilgi tās ir spēkā, stāv pie Alterācijas zīmes. Kurai tonkārtai to ir cik daudz un kā tās savā starpā saistās, stāv pie Tonalitātes.
Nošu zīmes · Tonalitātes · Mūzikas termini
Anotona to izdara tavā vietā
Nofotografē notis vai nospēlē melodiju — Anotona atpazīst tonalitāti, pieraksta notis un pārceļ tās uz jebkuru citu. Bez maksas.
Apskati AnotonuKatra skaņa šajā lapā ir aprēķināta, nevis norakstīta.