Sinkope — tās pašas skaņas, cits iestājums
Piecu pāru klausīšanās. Pa kreisi taisnais variants, pa labi tās pašas skaņas sinkopēti — tikpat garas, citādi izvietotas.
Sinkope pārvieto nevis skaņas, bet to iestājumus. Tā pati melodija, tas pats kopējais garums, tā pati augstumu secība — tikai vismaz viena skaņa sākas starp divām daļām un skan pāri nākamajai. Uzsvars krīt tur, kur to neviens negaida, un mūzika iegūst grūdienu uz priekšu.
Šeit pieci pāri stāv blakus. Pa kreisi taisnais variants, kurā katra skaņa sākas savā daļā; pa labi tās pašas skaņas, pārbīdītas. Abus var noklausīties, un šoreiz atšķirība dzirdama uzreiz — atšķirībā no sijas, kas maina tikai lasīšanu.
Tas, kas nemainās, ir izmērītajā: augstumu secība un kopējais garums abos attēlos ir vienādi. Sinkope tātad nav cita melodija, bet tā pati, citādi uzlikta uz takts.
Astotdaļu sinkope
Vecākais ritmikas paņēmiens: viena astotdaļa uz priekšu, un no tā brīža katra nākamā skaņa iet pārbīdīta par astotdaļu. Pa kreisi katra skaņa sākas savā daļā. Pa labi priekšā stāv viena astotdaļa, un no tās katra skaņa sākas starp daļām un skan pāri nākamajai. Augstumi ir tie paši, un kopējais garums arī — izmērīts, nevis apgalvots.
Sinkope ar līgu
Divas astotdaļas, savienotas ar līgu, dod vienu divreiz garāku skaņu. Ja savienojums krīt pāri daļai, tieši tur rodas sinkope: skaņa jau skan, kad daļa pienāk, un no jauna to neuzsit. Attēlā joprojām stāv divas galviņas, skanējumā ir viena skaņa — tā ir atšķirība starp līgu un frāzējuma loku.
Sinkope pāri taktssvītrai
Pāri taktssvītrai iespējams tikai ar līgu, jo skaņa nedrīkst pāriet taktssvītru. Tā tiek sadalīta, un abas puses savienotas. Tā kā visas takts stiprākā vieta atrodas tieši aiz svītras, šī ir iedarbīgākā sinkope no visām: iespaids pārbīdās pāri takts robežai, un uz mirkli šķiet pārbīdīta pati takts.
Pārbīdītā pusnots
Šeit līga nav vajadzīga. Pusnots vienkārši stāv otrajā daļā pirmās vietā un skan pāri trešajai — stiprākajai vietai pēc pirmās. Pa kreisi to pašu vietu aizpilda divas ceturtdaļas un katru daļu uzsit no jauna. Tie paši augstumi, tas pats kopējais garums, un tomēr labais variants skan tā, it kā atpaliktu par daļu.
Pretdaļa — nav sinkope
Šis pāris ir pretpiemērs: pa labi uz katras daļas stāv astotdaļas pauze, un katra skaņa sākas starp tām. Skan pārbīdīti, bet tā nav sinkope — neviena skaņa neskan pāri daļai, katra beidzas pirms tam. Speciālais vārds tam ir pretdaļa. Abus atšķirt ir vērts, jo tie jūtami citādi: pretdaļa stumj, sinkope velk.
Kas veido sinkopi
Taktij ir stipras un vājas vietas. Četrceturtdaļu metrā pirmā daļa nes galveno uzsvaru, trešā — blakusuzsvaru, otrā un ceturtā ir vājākas, bet astotdaļas starp tām ir vājākās vietas vispār. Šī kārtība nav gaumes jautājums: tā ir pati takts, un tās dēļ taktsmēri vispār pastāv.
Sinkope ir tad, kad skaņa sākas vājākā vietā un skan pāri stiprākai. Vajadzīgas abas puses. Skaņa, kas tikai sākas starp daļām un beidzas pirms nākamās, ir pretdaļa, nevis sinkope; skaņa, kas sākas pirmajā daļā un ilgi guļ, vēl jo mazāk.
Nošu rakstā sinkope rodas divos veidos. Vai nu garāka vērtība stāv vājā vietā — pusnots otrajā daļā, piemēram. Vai arī divas vērtības savieno ar līgu, tā ka otro no jauna neuzsit. Pāri taktssvītrai līga ir pat vienīgais ceļš: skaņa nedrīkst pāriet taktssvītru, nebūdama sadalīta un sasaistīta.
Kas stāv blakus
Kurš taktsmērs kā skaitāms: Taktsizmēri. Ar ko līga atšķiras no frāzējuma loka: Saistīšanas loks un legato loks. Kāpēc skaņdarbs drīkst sākties takts vidū: Priekštakts.
Anotona to izdara tavā vietā
Nofotografē notis vai nospēlē melodiju — Anotona atpazīst tonalitāti, pieraksta notis un pārceļ tās uz jebkuru citu. Bez maksas.
Apskati AnotonuKatra skaņa šajā lapā ir aprēķināta, nevis norakstīta.