Melismas
Sešas melismas, katra iegravēta divreiz: zīme tāda, kāda tā tiek drukāta, un tā pati vieta izrakstīta notīs — abas skan un abas ilgst tieši tikpat.
Viena zīme virs notis, un no viena skaņas kļūst četras. Melisma nenosaka citas skaņas, bet gan veidu, kā šo vienu spēlēt: pierakstītā ilgums paliek vesels, un zīme pasaka, kas notiek tā iekšienē. Katra melisma šeit stāv divreiz — tāda, kāda tā tiek drukāta, un zem tās izrakstīta notīs. Abi pieraksti ilgst vienādi; klausīties tos vienu pēc otra ir tieši tas, kas padara dzirdamu attālumu starp pierakstu un skanējumu.
Trilleris
Galvenā skaņa un kaimiņnots virs tās mijas tik ātri, cik tas paliek tīrs. Zīme nepasaka, cik maiņu ir; izrakstīti šeit stāv četri pāri, un notis ilgums paliek tieši tāds pats.
Augšējais mordents
Viens ātrs solis uz augšu un atpakaļ, pēc tam paliek galvenā skaņa. Zīme ir gluds zigzags bez svītriņas. Solis ilgst ne vairāk kā acumirkli — viss atlikušais ilgums pieder galvenajai skaņai.
Mordents
Tas pats uz leju: vienreiz īsi līdz kaimiņnotij zemāk un tūlīt atpakaļ. Zīme nes stāvu svītriņu cauri zigzaga vidum. Tajā ir visa atšķirība no augšējā mordenta, un to viegli pārskatīt.
Grupeto
Četras skaņas ap pierakstīto noti: kaimiņnots augšā, galvenā skaņa, kaimiņnots apakšā, galvenā skaņa. Virs notis apgrieziens sākas tūlīt; aiz tās vispirms skan pati nots, un apgrieziens nāk beigās.
Īsa priekšskaņa
Mazajai notij ir svītriņa pāri karodziņam, un to spēlē tik īsi, cik vien iespējams. No galvenās skaņas tā gandrīz neko neatņem: tā krīt uz sitiena, un galvenā skaņa seko tūlīt pat.
Gara priekšskaņa
Mazā nots bez svītriņas nav rotājums malā, bet gan aizture. Tā paņem pusi no galvenās skaņas ilguma — punktētai divas trešdaļas — un tikai tad atrisinās. Uzrakstīta sīki, bet dzirdama ir tieši tā.
No augšas vai no galvenās skaņas?
Tieši šeit uzskati šķiras: vai trilleris sākas uz pierakstītās notis vai uz kaimiņnotis virs tās? Barokā, un vēl pie Mocarta, tas sākas no augšas — rotājums tur ir spriedze, kas atrisinās. Deviņpadsmitajā gadsimtā, sākot ar Hummelu un Šopēnu, tas sākas uz galvenās skaņas. Attēli šeit rāda vēlāko lasījumu; senajā mūzikā ieskatīties izdevuma priekšvārdā pieder pie darba, un labs izdevums to pasaka tieši tur.
Cik skaņu ietilpst vienā rotājumā, nepasaka neviena zīme. Tas ir atkarīgs no tempa un instrumenta: tas, kas šeit izrakstīts ar četrām maiņām, lēnā daļā būs mazāk un ātrā vairāk.
Divas, kuras nevar izrakstīt
Šajā rindā trūkst divu zīmju, Arpedžo un Glisando, un tas ir viena iemesla dēļ: tām nav noteiktu skaņu. Viļņotā līnija akorda priekšā saka, ka tā skaņas nāk cita pēc citas — bet ne to, cik ātri. Svītra starp divām notīm saka, ka ceļš starp tām skan — uz klavierēm tie ir taustiņi pa ceļam, uz vijoles slīdēšana bez pakāpieniem. Kas atrodas pa vidu, izlemj instruments, un tāpēc to notīs ielikt nevar.
Nošu zīmes · Dinamika · Nošu ilgumi · Mūzikas termini
Anotona to izdara tavā vietā
Nofotografē notis vai nospēlē melodiju — Anotona atpazīst tonalitāti, pieraksta notis un pārceļ tās uz jebkuru citu. Bez maksas.
Apskati AnotonuKatra skaņa šajā lapā ir aprēķināta, nevis norakstīta.