Septiņi modi

C Jonisks (mažora)

Baltie taustiņi no C līdz C — do mažora 1. pakāpe kā pamatskaņa.

Skaņas

C D E F G A B

Pazīme

nav — šī ir mažora gamma

Tipiska virkne

I–IV–V–I: C – F – G – C

Rietumu mūzikas pamatgamma: divi veseli toņi, pustonis, trīs veseli toņi, pustonis.

C Jonisks ar tvērieniem un klaviatūru

D doriskā

Baltie taustiņi no D līdz D — do mažora 2. pakāpe kā pamatskaņa.

Skaņas

D E F G A B C

Pazīme

lielā seksta — atšķirībā no minora

Tipiska virkne

i–IV–i–IV: Dm – G – Dm – G

Minors ar lielo sekstu. Džeza un neskaitāmu tautasdziesmu skaņkārta.

D doriskā ar tvērieniem un klaviatūru

E frīģiskā

Baltie taustiņi no E līdz E — do mažora 3. pakāpe kā pamatskaņa.

Skaņas

E F G A B C D

Pazīme

♭2 — atšķirībā no minora

Tipiska virkne

i–♭II–i–♭II: Em – F – Em – F

Minors ar mazo sekundu — pustonis tieši virs pamatskaņas piešķir tai spānisku krāsu.

E frīģiskā ar tvērieniem un klaviatūru

F lidiskā

Baltie taustiņi no F līdz F — do mažora 4. pakāpe kā pamatskaņa.

Skaņas

F G A B C D E

Pazīme

♯4 — atšķirībā no mažora

Tipiska virkne

I–II–I–II: F – G – F – G

Mažors ar palielinātu kvartu. Skan lidojoši un atvērti; bieža kinomūzikā.

F lidiskā ar tvērieniem un klaviatūru

G miksolidiskā

Baltie taustiņi no G līdz G — do mažora 5. pakāpe kā pamatskaņa.

Skaņas

G A B C D E F

Pazīme

♭7 — atšķirībā no mažora

Tipiska virkne

I–♭VII–IV–I: G – F – C – G

Mažors ar mazo septimu. Dominantseptakorda, blūza un roka gamma.

G miksolidiskā ar tvērieniem un klaviatūru

A Eolisks (dabiskā minora)

Baltie taustiņi no A līdz A — do mažora 6. pakāpe kā pamatskaņa.

Skaņas

A B C D E F G

Pazīme

♭6 un ♭7 — naturālais minors

Tipiska virkne

i–♭VI–♭VII–i: Am – F – G – Am

Tās pašas skaņas, kas mažora gammai mazo tercu augstāk, tikai skaitītas no citas skaņas.

A Eolisks ar tvērieniem un klaviatūru

B lokriskā

Baltie taustiņi no B līdz B — do mažora 7. pakāpe kā pamatskaņa.

Skaņas

B C D E F G A

Pazīme

♭2 un ♭5 — pamatakords ir samazināts

Tipiska virkne

i°–♭II–i°–♭II: Bdim – C – Bdim – C

Vienīgā skaņkārta ar samazinātu kvinti virs pamatskaņas — tāpēc tā reti stāv viena.

B lokriskā ar tvērieniem un klaviatūru

Visi septiņi uz do

Uz vienas un tās pašas pamatskaņas atšķirība dzirdama vislabāk: izcelts ir tas, kas atšķiras no mažora. Doriskajam, frīģiskajam, eoliskajam un lokriskajam ir mazā terce (minora raksturs), joniskajam, līdiskajam un miksolīdiskajam lielā (mažora).

No gaišā uz tumšo

Katra paaugstināta pakāpe padara gaišāku, katra pazemināta tumšāku. Līdiskajam vienīgajam ir paaugstināta pakāpe, lokriskajam ir piecas pazeminātas:

lidiskā › Jonisks › miksolidiskā › doriskā › Eolisks › frīģiskā › lokriskā

Kā atpazīt modu

Vispirms atrast pamatskaņu — skaņu, uz kuras skaņdarbs apstājas, parasti pirmā un pēdējā akorda basu. Tad terci virs tās: mazā nozīmē minora saimi, lielā mažora. Tad raksturīgo pakāpi: lielā seksta virs minora ir dorisks, mazā sekunde frīģisks, paaugstināta kvarta virs mažora līdisks, mazā septima miksolīdisks.